27. janvāris – starptautiskā Holokausta upuru piemiņas diena

Eseju konkurss 8.- 12.klašu skolēniem!

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, muzejs “Ebreji Latvijā”, Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs un Latvijas Republikas Kultūras ministrija veido eseju konkurss Latvijas skolu 8.-12. klašu skolēniem „Daudzveidīgā Latvija: ebreju kopiena Latvijas vēsturē un mūsdienās”. Eseju konkurss norisinās līdz 2017. gada 5. aprīlim. Papildu informāciju par konkursu var saņemt pie konkursa īstenotājiem Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā: Aelitas Komsas, Dzintara Dvinska vai 8.-12. klašu kuratoriem un klašu audzinātājiem.

Filmas skatīšanās un diskusijas par holokaustu.

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 7.-12. klašu skolēni piedalīsies diskusijā par holokaustu pēc filmas„Puisēns svītrainā pidžamā” .Filmas skatīšanās un diskusijas par holokaustu notiks no š.g. 26. janvāra līdz 03. februārim klases, vizuālās mākslas, sociālo zinību un vēstures stundās. Filmas skatīšanos un diskusijas par holokaustu īsteno un organizē 7.-12. klašu kuratori un klašu audzinātāji, Aelita Komsa un Dzintars Dvinskis.

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas skolēnu iespaidi, fragmenti no esejām un zīmējumi par tēmu Holokausts:

Valērija, 7. klase: Kad bērnus veda prom uz citām vietām, lai viņi netiktu nogalināti, tie atvadījās no saviem tuviniekiem un no tā brīža vairs viņus nesatika. Vienīgais, kas viņiem palika un atgādināja par bērnības laiku, kad viss bija labi, – tās bija viņu rotaļlietas. Mēs dzīvojam ļoti labos laikos un mums par to jāpriecājas. Tomēr ne visur pasaulē iet tik labi. Dažās valstīs notiek tas pats [traģēdijas].

Ērika, 7. klase: Nav iespējams salīdzināt mūsu dzīvi ar to, kāda tā bija bērniem kara gados. Mums nav tiesību žēloties par savām „problēmām”, kuras pat nevar nosaukt par problēmām. Mums jātur dārgs katrs dzīves brīdis, kamēr vien mēs elpojam.

Niks, 7. klase: Laika posmā no 1935.-1945. gadam tika nogalināti miljoniem nevainīgu cilvēku. Kādēļ bija jāslepkavo pat pavisam mazi bērni? Es nesaprotu. Holokausts bija pārcilvēcisks,baiss notikums, kuru cilvēce nespēj pieņemt.

Eva, 7. klases skolniece: Holokausts! Bēdas un šausmas, bēgšana, atšķirtība, slēpšanās… Sēras! .. Paldies Dievam, ka es vēl nebiju piedzimusi tajā laikā! Tas bija bēdu, ciešanu, šķiršanās, asaru un baiļu pilns laiks. Man palika bēdīgi. Es uzreiz iedomājos, kā būtu, ja manu mammu aizvestu prom, un es viņu vairs nekad neredzētu. Es nekad to neaizmirsīšu… Vienmēr mūsu sirdīs!