Iespēja piedalīties jaunā projektā

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas absolvents – Artemijs Rjabovs, kurš ir Anglijas futbola kluba „Manchester City” menedžeris, futbolista Aleksandra Zinčenko brenda direktors, sadarbībā ar mūsu ģimnāziju, piedāvā piedalīties jaunā projektā, kas, domājams, notiks 2020.gada jūnijā.

Atlase vienpadsmito klašu skolēnu vidū notiks līdzīgi tai, kas tika realizēta 2018. gada oktobrī (toreiz Artemijs uzaicināja pašreizējo divpadsmito klašu skolēnus piedalīties viņa pirmajā liela mēroga projektā futbola sfērā).

Projekts, kuru Artemijs realizēja vairāk nekā gada laikā, ir pasaules lielākā uzņēmuma, kas pārdod oriģinālos futbola atribūtus “Classic Football Shirts”, kurā strādāja Artemijs, un vecākā pasaules kluba “Sheffield FC” sadarbība. Tās būtība bija aizvest šo klubu uz Krievijas galvaspilsētu un, gatavojoties jaunajai sezonai, rīkot vairākas draudzības – izstāžu spēles ar Maskavas futbola klubiem. Šī pasākuma galvenais mērķis bija radīt īstus svētkus futbola faniem, jo ​​jebkuras angļu komandas ierašanās Krievijā notiek ļoti reti. Turklāt šādu turneju var saukt par pirmo reizi vēsturē, kad Lielbritānijas komanda gatavojas gaidāmajai sezonai Krievijā.

Tieši par šāda pasākuma dalībniekiem varēja kļūt jebkuri divi vienpadsmitās paralēles audzēkņi. Protams, vispirms bija jāiziet vairāki posmi, pēc kuriem Artemijs un viņa uzņēmuma pārstāvji izdotu spriedumu.

Pirmā atlases daļa bija parasta intervija. Potenciālajiem darbiniekiem tika uzdoti jautājumi angļu valodā, kas galvenokārt saistīti ar futbolu. Tika uzdoti arī tā saucamie āķīgie jautājumi. Atbildes uz šiem jautājumiem parādīja, cik labi intervijas dalībniekiem ir attīstīta kritiskā domāšana un kā viņi uzvedās stresa situācijās.

Uzreiz pēc nedēļas sākās otrais posms, kurā vairākums no tiem, kas piedalījās intervijā netika tālāk. Otrajā posmā palikušie dalībnieki rakstīja CV un motivācijas vēstuli, kuru Artemijs pēc tam parādīja “Classic Football Shirts” direktoram.

Balstoties uz tiem, galu galā tika izvēlēti divi cilvēki, 11.b klases audzēkņi: Tihons Rjabovs un Aleksandrs Sidorenkovs.

Un tad pienāk jūnijs, un mēs, Tihons Rjabovs un Aleksandrs Sidorenkovs, kopā dodamies uz Maskavu ar lidmašīnu, kur Artemijs jau mūs sagaida. Kopš tā brīža mēs kļuvām par “Classic Football Shirts” oficiālajiem darbiniekiem brend-menedžeru amatā. Mūsu darbu varētu sadalīt divos posmos: sagatavošanās komandas ierašanai Krievijā (mēs Maskavā ieradāmies nedēļu pirms komandas atlidošanas) un darbs ar komandu, par kuru mēs pastāstīsim vēlāk.

Mēs vienojāmies, ka pirmais posms bija visgrūtākais  un, iespējams, pat garlaicīgākais darba posms. Mēs darījām gandrīz visu: tikāmies ar derību uzņēmuma “BetCity” pārstāvjiem, kuri bija galvenie projekta sponsori, vienojāmies par reklāmas baneru ražošanu, sazvanījāmies ar tipogrāfiju pārstāvjiem, lai uzdrukātu iepazīšanās programmas par futbola klubu “Sheffield FC”, tikāmies ar potenciālajiem pasākuma virzītājiem, apmeklējām stadionus un pārbaudījām viņu gatavību gaidāmajiem mačiem. Šajās dienās lielāko daļu laika mēs pavadījām vai nu internetā, meklējot piemērotus cilvēkus dažādu uzdevumu sasniegšanai, vai arī metro, lai mēs varētu nokļūt stadionos, kas izkaisīti dažādās Maskavas pusēs.

Neskatoties uz šī darba sarežģītību, tas spēja mums daudz ko iemācīt. Galu galā, skatoties visu televizorā, vairākums nemaz nesaprot, ka tas ir tikai pieci procenti no visa komandas darba. Mēs iemācījāmies sarunāties un vienoties ar cilvēkiem, ātri risināt problēmas, kas pastāvīgi parādījās dažādās jomās, un kopumā mums izdevās saprast, kā notiek šādu projektu organizēšana, un skatoties uz savām kļūdām mēs sapratām, kas nākamreiz jādara, bet kas nav tā vērts.

Tik ātri arī pagāja pirmā nedēļa, un tad sākās visinteresantākais: komandas ierašanās Maskavā. Tajā brīdi par mūsu prioritātes uzdevumu kļuva  palīdzība spēlētājiem, lai viņi justos ērtāk viņiem nepazīstamā vidē.

Kopumā „Sheffield” komandai bija jānospēlē četras spēles, proti, spēle pret Maskavas „Torpedo”, spēle pret „FC Chertanovo”, spēle pret „FC KF” un spēle pret „Lokomotivu-Kazanka”. Tas nozīmēja, ka pirms katras no tām bija jāatrod vieta, kur komanda var trenēties, un aktīvi jāpiedalās dažādās intervijās un citās aktivitātēs, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk Krievijas preses uzmanības. Kopā ar komandu mēs apmeklējām bērnu futbola skolas, darbojāmies kā tulki kameru intervijās ar atsevišķiem komandas biedriem.

Bet visinteresantākās, protams, bija tieši spēļu dienas. Ziniet, tā ir diezgan interesanta sajūta, kad kādreiz futbolu skatījies tikai caur ekrānu, bet tagad jūs dodaties uz stadionu piecas stundas pirms spēles, kad vēl nebija ne komandas, ne skatītāju. Šajā laikā mēs sagatavojām ģērbtuvi: sakārtojām aprīkojumu un T-kreklus, aprīkojām mūsu uzņēmuma tirdzniecības vietu, pārvietojām preces pārdošanai no viena punkta uz otru. Kopumā mēs ļoti daudz skrējām.

Aptuveni pusotru stundu pirms mača sākuma mēs sākām pārdošanu. Uzreiz teiksim, ka tas nebija tik viegli, kā liekās. Pirmkārt, mēs strādājām ar naudu, pie kuras neesam pieraduši. Otrkārt, šajās divās stundās garām gāja pieci vai pat septiņi tūkstoši cilvēku. Gandrīz katrs no viņiem vēlējās pieskarties kādai eksotiskai formai un uzdot kādu jautājumu. Treškārt, bija cieši jāuzrauga, lai neviens neko nemēģinātu nozagt, neatstājot naudu kasē.

Pēc tam, 15 minūtes pirms mača sākuma, mēs taisījām ciet mūsu „veikaliņu” un nesām lietas atpakaļ uz ģērbtuvēm. Tagad mēs varētu baudīt godīgi nopelnītu maču. Ņemot vērā to, ka tajā laikā, kad bijām kopā ar komandu, mēs varējām ar viņiem sadraudzēties, kā arī to, ka mums bija iespēja skatīties spēli nevis no skatītāju tribīnēm, bet skatīties spēli, stāvot netālu no rezerves spēlētāju soļiem, kas deva iespēju saņemt neaprakstāmās emocijas. Katra jauna spēle priekš mums bija adrenalīna uzplaiksnījums un lika mums atkal iemīlēties futbolā.

Šis mēnesis mums bija gan īsti svētki, gan īsts pārbaudījums. Mēs strādājām pastāvīgi, nonācām stresa situācijās, mūs dzina uz priekšu laiks un ierobežoja budžets. Ne visi spētu ilgstoši izturēt darbu šādā tempā, taču tā bija neticami vērtīga pieredze. Esam apguvuši jaunas prasmes, kas saistītas ar projektu organizēšanu, radam jaunas iepazīšanās, uzlabojuši angļu valodu un kļuvām par atbildīgiem cilvēkiem. Šādas iespējas cilvēki saņem ne katru dienu.

Tāpēc mums gribās izteikt milzīgu pateicību Artemijam par sniegto darbu un iespēju kļūt par šāda grandioza projekta daļu. Nu, tiem, kuriem šoreiz neizdevās iekļauties dalībnieku skaitā, iespējams, ka jau šajā mācību gadā Artemijs aicinās tieši Jūs, mūsu ģimnāzijas skolēnus, kļūt par kādu daļu no jauna projekta.