Ceļojums laikā rakstnieka Ernesta Birznieka–Upīša Pastariņa muzejā

Piektdien, 15.novembrī 7. klašu skolēni devās mācību ekskursijā no programmas”Skolas soma” uz Tukuma muzeja filiāli  Zentenes pagasta “Bisniekos”.

Skolēni pārceļoja 100 gadus atpakaļ uz notikumiem pēc Latvijas valsts nodibināšanas, kad vajadzēja  vispirms  iesaistīties valsts neatkarības aizstāvēšanā.Ja būtu izplatīts paziņojums, cik daudzi atsauktos uzaicinājumam iet karot un iespējams, pat nejautātu vecākiem atļauju?Sevišķi nopietni Latvijas  brīvības ciņu situācijā iejutās meitenes, kuras pieteicās par sanitārēm frontē. Puiši  iejutās tā laika noskaņā, bet ne tik nopietni saprata, ko nozīmē iet aizstāvēt Dzimteni.

Abās klasēs bija četri Pastariņi jeb jaunākie bērni ģimenē.

Skolēni piedalījās dažādās grupu un komandu sacensībās ar neparastiem rīkiem, piem.slēpes uz četriem vai staigāšana ar ķekatām. Meitenēm patika pārģērbšanās un iejušanās lauku sētas dzīvē, vienkāršie saimniecības darbi.Gan zēniem, gan meitenēm vienlīdz labi veicās sviesta kulšana un dzijas tīšana. Apskatījāmies dažādus darba rīkus, piem. stelles , maizes krāsni.

Apmeklētājiem iespējams salīdzināt abu sētas iekārtojumu, apskatot šobrīd eksistējošās ēkas un maketu – mājiņas, kuras ir tik lielas, lai tajās varētu dzīvot „knēvelīši”.

Iespaidus par ekskursiju stāsta Markuss Beizelis 7.d klase: ”Tas bija muzejs par xx gadsimta sākuma dzīvi.  Mums parādīja, kā izgatavot maizi un sviestu, kā arī meitenēm ģērbties. Spēlējām tā laika Latvijas tradicionālās spēles – staigāšanu ar koka kājām un četrvietīgajām slēpēm.” Jāpiebilst, ka staigāšana  četrvietīgajām  slēpēm ir komandas sporta veids un parāda, cik komanda ir draudzīga un spēj darboties kopā.

Interesanta bija rotaļlieta koka divriči, kuriem līdzīgi bija pašam rakstniekam Ernestam Birzniekam- Upītim bērnībā.

Kopumā mācību ekskursija bija izdevusies interesanta un skolēni ne tikai saliedējās klases kolektīvā, bet arī paplašināja savu redzesloku un ieguva praktiskas zināšanas par tautas dzīvi un indivīda izvēli sarežģītajos vēsturiskajos notikumos.

Sagatavoja kuratore Lija Indāne